Glendas stāsts.

Glenda bija pievilcīga, inteliģenta,, ar panākumiem apveltīta četrdesmit gadīga sieviete. Viņa nekad nebija precējusies. Patiesībā, viņa nekad nebija bijusi attiecībās, kas būtu ilgusi ilgāk par diviem vai trijiem gadiem. Likās, ka viņa nekad nevarēs satikt sev piemērotu vīrieti.

Katru reizi, kad viņa iepazina vīrieti tuvāk un labāk, viņa viņā atklāja kaut ko, kas viņu kaitināja vai lika justies neapmierinātai ar savstarpējām attiecibām. Un viņa pārtrauca attiecības ar viņu. Tas notika katru reizi, no jauna, un no jauna. Patiesību runājot, viņa tur neredzēja problēmu. Kā sievietei, kurai bija svarīga karjera, viņa sev teica, ka darbs viņai nes milzīgu apmierinātību ar sevi. No citas puses, viņa atzina, ka jūtas vientuļa.

Reiz labs draugs viņai pajautāja; Vai tu kaut kad esi aizdomājusies par to, kāpēc tu nespēj noturēties attiecībās? Vai esi domājusi, ka iemesls varbūt nav tas, kas tevi viņos tracina vai neapmierina, bet ka tevī pašā ir kaut kas, ar ko tu neesi tikusi galā. Un tas neļauj tev atrast piemērotas attiecības ar vīrieti? Varbūt ka aiz tā visa vēl kaut kas var slēpties?

Tai momentā, atbildot uz drauga vārdiem, Glenda vienkārši paraustīja plecus. Bet pēc tam viņa sāka dziļāk analizēt savas attiecības ar vīriešiem.

Pēc pārdomām viņa nolēma vērsties pie hipnoterapeita, lai ieraudzītu vai neslēpjas vēl kas aiz visām šīm visām attiecību situācijām, kuras patstāvīgi atkārtojās.

Hipnozes laikā, viņa atgriezās pagātnē, apmēram astoņu gadu vecumā un atcerējās, ka tai vecumā atnākot mājās, viņa katru dienu spēlējās ar savu labāko draugu Marku. Viņi bija ļoti tuvi draugi no pavisam agras bērnības. Un bija pa īstam nešķirami tai dzīves periodā. Pēc tam viņa atcerējās notikumu, kurš izmainīja visu. Viņa atgriezās no skolas, pārģērbās un aizskrēja uz māju, kurā dzīvoja Marks. Viņa pieklauvēja pie durvīm, bet neviens viņai neatbildēja. Viņa pieplaka pie loga un paskatījās mājā iekšā.

Viņai sirdī iezagās tukšums,

kad viņa ieraudzīja, ka māja ir tukša.

Kur gan visi ir? Kur palikušas mēbeles? Kur Marks? Viņa nesaprata, līdz nepagriezās un aizejot no centrālās ieejas, zālē neieraudzīja mazu plāksnīti ‘’Pārdots’’. Līdz Glendai lēni aizgāja doma, ka Marka vecāki ir pārdevuši māju un aizbraukuši, paņemot viņu līdzi, nepasakot ne vārda, neatvadoties, pat nepaziņojot viņai. Bet Marks pat nekad nepieminēja, ka viņi pārceļas. Apmulsusi un izsista no sliedēm un ar sapošu sirdi, viņa vairākas stundas sēdēja uz mājas sliekšņa, pirms doties uz savām mājām.

Viņa atcerējās, ka sēžot pieņēma divus lēmumus tai laikā.

Pirmkārt; viņa neko neteiks saviem vecākiem. Ja viņi pieminēs, ka Marks aizbraucis, viņa izliksies, ka viņai ir vienalga.

Otrkārt; pieņēma lēmumu vairs nekad neticēt puikām (vīriešiem).

Acīmredzot, viņa pavisam aizmirsa par šo notikumu. Bet kad notikums sesijas laikā uzpeldēja, viņa sadrūma. Pār viņu gāzās gadiem ilgi izraidītās emocijas, kuras bija dziļi paslēptas, par to ka viņu pameta labākais draugs un dusmas par to, ka viņa to uzskatīja par nodevību.

Pēc tikšanās ar terapeitu, viņa devās apciemot savu māti. Viņi parunāja par Marku un viņa pajautāja, kas ar viņu un viņu ģimeni notika.

Viņa tēvu pārveda darbā uz citu vietu. –atbildēja māte. Viss notika samērā ātri, bet mēs ļoti izbrīnījamies, ka tu neko neteici par viņu aizbraukšanu. Mēs domājām, ka tu stipri pārdzīvosi, bet liekas, tu viegli pret to attiecies. Patiesībā, mēs ar Marka vecākiem runājām, pirms viņi aizbrauca. Tāpēc ka mēs visi uztraucāmies, ka jūs ar Marku ļoti pārdzīvosiet. Mēs visi beigās piekritām, ka būs labāk , ja mēs jums neko neteiksim par aizbraukšanu, līdz pat beidzamajam momentam. Viņi pat neuzstādīja zīmi ka māja tiek pārdota. Un Markam viņi par aizbraukšanu pateica tikai tad, kad viņi bija automašīnā pa ceļam uz jauno dzīves vietu.

Par dzirdēto Glenda bija satriekta; Ja Marks nezināja par viņu aizbraukšanu, tātad viņš nav nodevējs. Šai momentā pār viņu nāca apskaidrība, -viņa ļāvās nepareizi iztulkotam notikumam, kurš bija izraidīts dziļi zemapziņā, bojāt visas viņas mīlas attiecibas, visu viņas dzīves periodu. Idejai, kas no sakta gala bija kļūdaina un melīga.

Tiklīdz, jebkurš vīrietis Glendas dzīvē pietuvojās pietiekoši tuvu, lai kļūtu par viņas draugu un mīļoto, viņa pārtrauca attiecibas ar viņu. Viņa ticēja, ja pietuvosies vīrietim tik tuvu, kā viņai bija ar Marku, viņš atstās un nodos viņu tieši tāpat. Viņa negribēja riskēt ne ar vienu vīrieti un pēc tam vēlreiz no jauna ciest atkārtoti tās sāpes. Un lieta ne tikai šinī. Viņa noslēdzās un noraka savas jutās par viņas atstāšanu un nodevību tai pat dienā, kad uzzināja, ka Marks aizbraucis. Pēc tam viņa visu sevi veltīja karjerai, karjeru izmantoja kā veidu lai izvairītos no šīm savām jūtām.

Draugs, kurš Glendu nolika ar seju pret tās dzīves scenāriju, kurš viņai patstāvīgi izgāzās, ieraudzīja vairāk, kā bija virspusēji redzams. Pamanīja ka tur slēpjas vēl kaut kas.

Glenda atnāca uz Radikālās Piedošanas treniņu un piedeva vīrietim, ar kuru viņa nesen bija izšķīrusies. Un kā sekas, piedeva visiem pārējiem vīriešiem, kurus bija satikusi un novērtējusi kā ‘’neiedveš uzticību’’. Tas automātiski neitralizēja tās sākotnējo ideju, ka ‘’viņa nekad vairs nenoticēs vīrietim’’. Un tā viņa kļuva brīva tāda veida attiecibām, kādas viņa patiesībā vēlējās.

K.Tippings/ tulkoja Aivars Buliga

https://www.facebook.com/radikalpiedosana/